Otrdien, 18. jūnijā, Vidzemes Augstskola parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, kas sniegs būtisku ieguldījumu bioekonomikas attīstībā. Sadarbības memorandu kopumā parakstīja 22 uzņēmumi un organizācijas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:
“Biorafinēšanas nozares memorands atver jaunu lapaspusi Latvijas ekonomikai. Tas ir plats solis pretim mūsu izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā. Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk.”
Biorafinēšana ir strauji augoša nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās. Plānots, ka sadarbības memorandu parakstīs seši uzņēmumi, kā arī vairākas universitātes, zinātniskās institūcijas un valsts pārvaldes institūcijas.
Bioekonomikas nozare šobrīd sniedz lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecībā. Tās kopējais eksporta apmērs 2023. gadā bija 7,86 miljardi eiro, bet kopš 2014. gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies. Šī nozare nodrošina 125 tūkstošus darba vietu un ir ar milzīgu potenciālu Latvijas ekonomikas attīstībā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits:
“Latvija ir eksporta nācija un bioekonomika ir mūsu dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniedz mums plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.”
Biorafinēšana ir process, kurā no biomasas varam iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Ja līdz šim biomasu lielā apjomā eksportējām uz ārvalstīm, tad šobrīd ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai to pārstrādātu Latvijā. Eksporta tirgos patērētājam ir augošs pieprasījums pēc “zaļajiem produktiem” - šī ir lieliska iespēja Latvijai izmantot savas dabiskās priekšrocības. Būtisku pienesumu nozares attīstībai sniegs tādi uzņēmumi kā “Fibenol”, kurš biorafinēšanas attīstībā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro.
Biorafinēšana ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus plaši izmantojam būvmateriālu ražošanā, farmācijā, kosmetoloģijā, tekstilrūpniecībā, pārtikas pārstrādē un citās nozarēs, aizstājot fosilos resursus un ķīmiskās vielas. Biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.
Memorands veicina labu pārvaldību un iniciatīvas, lai atbalstītu un stimulētu jaunu vērtības ķēžu izstrādi no bioloģiskiem materiāliem, kas iegūti no vietējām izejvielām, aicinot fokusēties uz gala produkta radīšanu Latvijā. Tas nodrošinās, ka ar biorafinēšanas projektiem saistītie ekonomiskie ieguvumi, darba vietu radīšana un ilgtspējas prakses pieredze izmantos Latvijai raksturīgās bioekonomikas priekšrocības un veicinās arī reģionālo attīstību.
Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.
Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja:
Biorafinēšanas vērtības ķēdes uzņēmumi: “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža; “Fibenol Latvia” vietas izvēles un plānošanas vadītāja Merili Palu; “Aloja – Starkelsen” vadītājs Maurizio Decio; “Field and Forest” valdes loceklis Gundars Skudriņš; “Biolat” valdes priekšsēdētājs Arvis Eisaks; “Bio-Venta” valdes loceklis Indulis Stikāns.
Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrs Viktors Valainis; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits; Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Normunds Šmits; Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks; Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe; Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards; Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
Augstākās izglītības iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna; Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava; Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.
Zinātniskās institūcijas un nodibinājumi: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Uģis Cābulis; Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” vadošā pētniece Elīna Dāce; Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktore Olga Vilciņa; Nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” valdes loceklis Gundars Skudriņš.
