5. decembrī Latvijas tūrisma foruma ietvaros ViA profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa uzrunāja tūrisma nozares uzņēmumus un speciālistus, aicinot uz savstarpēju sadarbību, lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību un aprites ekonomikas principus tūrismā.

Kas ir ilgritīgs tūrisms? Šis termins pētnieku komandai radās tieši apspriežot un meklējot tūrisma foruma stāstam atbilstošāko un uzrunājošāko nosaukumu. Ilgtspējīga attīstība, zaļais kurss, aprites ekonomika, klimatneitralitāte ir jēdzieni, ko profesore iztirzā savā uzrunā. “Lai no resursu patēriņa, to izmešanas atkritumos pārietu uz atkārtotu resursu izmantošanu, to pārveidošanu citos produktos, pakalpojumos vispirms ir nepieciešama domāšanas veida maiņa, atbilstoša infrastruktūra un sistemātiska pieeja. Tas nozīmē, ka vienā mirklī izmaiņas nevar notikt, lai organizācijas un tūristi, mūsu viesi būtu izmainījušies. Šo varam salīdzināt ar procesu, kurā no skaista, trekna, krāsaina, spoža kāpura attīstās un izaug tauriņš, kas dabas ekosistēmā veic svarīgas funkcijas. Vienlaicīgi tās ir nelielas darbības vietējā līmenī, kopīgi darot daudzās vietās kopā, radot būtiskas izmaiņas, vēlams pozitīvas, “ uzver Agita Līviņa.

“Par ilgtspējīgu attīstību, īpaši apritīgiem risinājumiem ne tikai vienā tūrisma kategorijā, bet visā tūrisma sistēmā kā visaptverošs skatījums (holistisks) ir mūsu pētījums, ko gribu salīdzināt ar stafeti –  gan tūrisma nozari, gan paša pētījuma veikšanu. Stafete prasa gan pārdomātu spēka sadalījumu, gan arī to, lai stafetes kociņš no viena dalībnieka nonāk pie nākošā un tā līdz finišam, bet, ja viens posms vai pakalpojums sniedzējs izkrīt/ nogurst ilgtspējā, tad finišs nav sasniegts. Mūsu pētījums atšķirībā no citiem tieši risina starpdisciplinaritāti kā vienotu veselumu, kas reizē ir pētnieku komandas lielākais izaicinājums. Mūsu pirmais uzdevums ir Latvijas tūrisma sistēmas apritīguma un zaļā kursa ieviešanas brieduma līmeņa sākotnējā noteikšana, kas sākas ar nozares organizāciju dalību pētījumā, aizpildot aptaujas anketu. Šis izejas punkts - pamats ir svarīgs, lai tālākā būve būtu stabila un noturīga jeb citiem vārdiem sakot – no pētījuma 1. daļas iegūtās informācijas būvētu konceptuālu funkcionālo modeli, kas pāraug biznesa modelī, palīdzot saprast ieguldījumus, atmaksāšanos. Un izstrādāt rekomendācijas politikas veidotājiem par atbalsta instrumentiem nozarē.”

Uzrunas noslēgumā Agita Līviņa izsaka pateicību 120 tūrisma organizācijām, kas jau ir aizpildījušas pētījuma aptauju, un aicina iesaistīties arī citus nozares pārstāvjus. Agita Līviņa noslēdz: “Latvijas tūrisma ilgritīgums balstās: dabas daudzveidības saglabāšanā, kas ir gan nozīmīgs resurss, gan nacionālā vērtība; precīzā un mērķētā sadarbībā, izvēloties īsās piegādes ķēdes; īpašniekos un darbiniekos, zinošos, pieredzējušos, ar prasmēm; un pētījumos, ticamos datos balstītos lēmumos, rīcībās, kas nojauc šķēršļus un rada stimulus un atbalstu jauniem proaktīviem, finansiāli pamatotiem risinājumiem. Kā pētnieki esam gatavi sniegt savu roku, lai pēda, ko atstājam ir ar mazu nospiedumu, zaļa un ilgritīga kā šodienas smilšu prezentācija.”

Pētījums tiek īstenots fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Resursu un procesu novērtējums apritīguma un zaļā kursa ieviešanai tūrisma sistēmā (CirToS)”, projekta Nr. lzp-2023/1-0478, ietvaros.

28. novembrī, Vidzemes Augstskolas studentiem un vidusskolēniem no Vidzemes skolām bija iespēja viesoties vairākās Latvijas mediju redakcijās.

Rītu jaunieši pavadīja TVNET grupas redakcijā, kur bija iespēja aprunāties ar galveno redaktoru Tomu Ostrovski, iepazīt darbu podkāstu ierakstu studijā, kā arī pārrunāt ar TVNET žurnālistiem tēmu par kļūdu atzīšanu un labošanu publikācijās. 

Tālāk ceļš veda uz žurnāla "IR" redakciju, kur redaktore Nellija Ločmele dalījās pieredzē, pastāstīja, kā izveidots "IR", un diskutēja ar skolēniem un studentiem par redakcionālo neatkarību un brīvību. Pēcpusdienā jaunieši iepazina televīzijas kanāla TV24 mājvietu, kur žurnālists Ansis Bogustovs pastāstīja par raidījumu tapšanu un žurnālistam nepieciešamajām zināšanām un iemaņām. Dienas noslēgumā - SKONTO mediju grupa, kur laipni sagaidīja radio DJ Elizabete Puče, Toms Polakens un Mārtiņš Kits. Studentiem un skolēniem bija iespēja pašiem ierakstīt laika ziņas, uzspēlēt radio spēli "Kas tev skan?" un izzināt radio cilvēku ikdienu. 

Pieredzes brauciens uz Latvijas mediju redakcijām bija noslēdzošais projekta "Atvērtās nodarbības žurnālistikā" pasākums. Iepriekš jau vēstījām, ka Vidzemes Augstskolā šā gada oktobrī un novembrī notika atvērtās nodarbības žurnālistikā, ļaujot topošajiem mediju speciālistiem, kas šobrīd jau studē mediju studijas un žurnālistiku, kā arī vidusskolēniem, kuriem ir interese par žurnālista profesiju, piedalīties nozares profesionāļu vadītās darbnīcās. Darbnīcu organizēšanu finansēja Kultūras ministrija un to mērķis bija veicināt topošo mediju profesionāļu un profesionālās mediju vides mijiedarbību. 

Otrdien, 26. novembrī, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Vidzemes Augstskolas īstentotajā Sociotehnisku sistēmu inženierijas doktora studiju programmā MĀRTIŅŠ JANŠEVSKIS sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu “Zināšanu izguve un ietvars no viedo sistēmu lietotāju reakcijas datiem” zinātnes doktora (PhD) zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs – Dr.sc.ing. Kaspars Osis.

Elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju promocijas padomes atklātā sēdē promocijas darbu 26. novembrī sekmīgi aizstāvēja arī ARTIS AIZSTRAUTS.

Darba “Heterogēnu un sadalītu imitācijas modeļu vienkāršotas komunikācijas īstenošana” zinātniskais vadītājs – Prof, Dr.sc.ing. Egils Ginters.

Promocijas darbus var lasīt šeit:

https://va.lv/studijas/doktorantura/sociotehnisko-sistemu-inzenierija

Novembra Vidzemes Augstskolas (ViA) UNESCO katedras "Biosfēra un cilvēks" ziņu lapa atgādina lasītājiem par starptautisko biosfēras rezervātu dienu, kā arī ViA raidījumu "Zinātne tuvplānā", tāpat varam iepazīties ar ViA Ekopadomes vadītāju un uzzināt par jaunu informatīvu zīmi, ko izveidojusi Dabas aizsardzības pārvalde.

Ziņu lapu veido Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta UNESCO katedra"Biosfēra un cilvēks" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ziņu lapa pieejama šeit.